Kā izvairīties no ievainojumiem sporta laikā?

Sports un fiziskās aktivitātes ir paredzētas, lai cilvēkiem būtu jautri. Taču, ja tu nebūsi pietiekami uzmanīgs, vari riskēt iegūt nopietnus savainojumus. Lai gan vienmēr nav iespējams novērst visas traumas, ir daudz praktisku pasākumu kopums, kurus var veikt, lai samazinātu šīs izredzes iegūt kādu ievainojumu.

Pirms uzsāc kādu sporta nodarbību, nepieciešams sagatavot savu ķermeni. Ne par velti pirms katras sporta stundas, skolotāji lika iesildīties. Tas ir tikai dēļ tā, lai neiegūtu savainojumus. Traumas ir daudz lielākas, ka tu piespiedīsi savu ķermeni daudz spēcīgāk sportot un iziet no sava fitnesa līmeņa. Tu pats pazīsti savu ķermeni, un zini, cik smagus iesildīšanās vingrinājumus nepieciešams izdarīt. Nepadari jau iesildīšanos vien par smagu treniņu. Iesildīšanās ir kā pārliecināšanās, ka esi pietiekami sagatavots un fiziski vesels, lai turpinātu nodarboties ar sportu.

Iesildīšanās ir ļoti svarīgs process pirms jebkāda sporta uzsākšanas. Iesildīšanās vingrinājumi palielina asins plūsmu uz muskuļiem un palīdz palielināt to elastību, tādējādi padarot mazāku iespēju iegūt traumas. Lielisks veids, lai sākumā iesildītos ir 10 minūšu skriešana vai strauja pastaiga. Tikpat svarīgi kā iesildīties, ir arī atsildīšanās. Atsildīšanās atgriež sirdsdarbību normālā stāvoklī un novērš muskuļu stīvumu.

Vasaras laikā nodarbojoties ar sportu, liela iespēja ir atūdeņoties un iegūt karstuma dūrienu. Šādas traumas ir viegli novēršamas, jo viss kas ir jādara – jāuzņem šķidrums. Ja spēlē siltā laikā kādu sporta veidu, noteikti uzvelc cepuri, lai pasargātu galvu no karstuma dūriena. Karstuma dūriena simptomi: reibonis, nogurums, galvassāpes, apjukums, slikta dūša, bālums, vājums, vājš pulss un stipra svīšana. Ja tev parādās kāds no šiem simptomiem, noteikti pārtrauc sportot un dodies vēsā zonā un padzeries ūdeni. Ja simptomi nepāriet pēc pāris minūtēm, nepieciešama medicīniska palīdzība.

Katram sporta veidam ir savs noteikumu kopums, kas paredzēti, lai aizsargātu spēlētāju no traumu iegūšanas. Noteikumi parasti aizliedz bīstamus manevrus. Ja tu riskē ne tikai iegūt savainojumus, bet arī nespēlē pēc noteikumiem, vari tikt sodīts. Iegūt traumas ir daudz lielāka iespēja, ja neizmantosi pareizo tehniku, kad sporto. Tas attiecas uz visiem sporta veidiem, kuros, iespējams, esi vēl iesācējs. Konsultējies ar treneri par pareizām sportošanas tehnikām, lai izvairītos no traumām.

Vienalga, vai tu spēlē īstās sacensībās, vai tikai izklaidējies kopā ar draugiem, tev ir jāvelk piederīgie aizsardzības rīki, ja tādi ir nepieciešami. Katrs sporta veids ir atšķirīgs, kā arī riski, kādus var iegūt no viņiem. Spēlējot sport veidu, kas ietver fizisku kontaktu ar citiem sporta dalībniekiem vai var izraisīt kritienus – nepieciešams vilkt ķiveri. Spēlējot futbolu nepieciešams vilkt apavus ar radzēm, lai neizraisītu kritienus uz virsmas. Dažos sporta veidos ir nepieciešami aizsargājoši rīki ap acīm, muti, rokām, kājām. Pirms lieto dažādus aizsardzības elementus, pārbaudi, vai tiem nav defekti, jo pretējā gadījumā tie nesniegs aizsardzības funkcijas.

Sportā galvenais ir arī mācēt apstāties. Vienmēr ieklausies savā ķermenī un esi gatavs ņemt pārtraukumi, kad tas ir nepieciešams. Visvieglāk ir iegūt kādu traumu, kad ķermenis ir noguris. Ja sajūti kādas sāpes muskuļos vai ķermenī, uzreiz pārtrauc nodarbību. Pretējā gadījumā sāpes var pāriet lielākos ievainojumos, kuri būs jāārstē daudz ilgāk.

Sporta neatņemama sastāvdaļa ir labs uzturs. Tev ir jāzina, kādas maltītes ir vispiemērotākās, saistībā ar sporta veidu, ar kādu nodarbojies. Piemēram, ja nodarbojies ar svarcelšanu, kur jāpielieto liels ķermeņa svars, maltītēs vairāk jāiekļauj olbaltumvielām bagāti ēdienu, bet uz izturību vērsts sporta veids prasa vairāk ogļhidrātus.