Hokejs

Hokejs ir populārs sporta veids ko spēlē visā pasaulē. Spēlējot hokeju attīstās būtiskas sociālās prasmes, piemēram, komandas darbs, komunikācijas spējas un individuālā neatlaidība. Tā ir arī spēle, kas atalgojas ar fizisku aktivitāti gan tepat pie mums gan arī tādās siltās vietās, kā Mexikā, uzkrāj sevī ātrumu, roku – acu koordināciju un uzlabotu asinsvadu un sirdsdarbības spēju. Spēlējot hokeju tu arī uzlabo savu iekšējo garastāvokli un paaugstini laimes emocijas.

Hokeju spēlē galvenokārt komandās, gan sievietes, gan vīrieši jebkādā vecumā, ja vien veselība atļauj. Tiek veidoti dažādi hokeja klubi, kas katru gadu pieņem jaunus dalībniekus, pat pašus nepieredzējušos, lai no viņiem izaudzinātu zvaigzni. Daudzi cilvēki savu hokeja karjeru sāk jau no pašas bērnības, vēlāk kļūstot par patiešām profesionālu sportistu. Vidēji ASV un Kanādā hokejam sāk pievērsties no 5 – 8 gadu vecumam. 2013. gadā Kanādas hokeja turnīrs ļāva spēlēt komandām, kuru sastāvā bija spēlētāji virs 80 gadu vecuma. Šādas komandas bija vismaz ap 100.

Hokeja spēles mērķis ir pavisam vienkāršs – lietojot nūju, censties ievirzīt ripu pretinieka vārtos un gūt punktu komandas labā. Noteikumi ir ļoti līdzīgi futbola spēlei, tikai atšķirībā no futbola, ripu nepārvieto ar kāju, bet gan ar pieminēto nūju. Nūja ir aptuveni vienu metru gara, ar noapaļotu galu. Mērķis ir piepildīts un viens punkts ir iegūts, ja ripa ir pilnībā šķērsojusi pretējās komandas vārtu līniju. Komanda sastāv no 11 spēlētājiem – vārtu sargs, aizsargi, pussargi un uzbrucēji. Standarta hokeja laukums ir 91,4m x 55m liels, taču var atšķirties.

Viena hokeja spēle parasti ilgst 70 minūtes, kas sastāv no divām daļām, katra 35 minūšu gara. Olimpiskajās spēlēs vai citos svarīgos mačos, ja spēle beidzas ar neizšķirtu, tiek piešķirts papildus laiks, kas ir 15 minūtes. Papildlaikā tiek spēlēts līdz pirmajam vārtu guvuma, bet, ja arī tad netiek gūti vārti kādas komandas labā, tiek mesti “bullīši”.

Vīriešu hokejs ir populārāks kā sieviešu. Pirmās Olimpiskās spēles vīriešu hokejā notika 1908. gadā, bet sievietes šo spēli olimpiskā līmenī spēlē kopš 1980. gada. Hokeja nosaukums, domājams, cēlies no franču vārda “hocquet”, kas nozīmē šķību nūju vai ganu ķeksi.

Hokeja spēlei, kā jau visām lietām, var atrast gan savas priekšrocības, gan arī trūkumus.

Spēlējot hokeju, attīstās fiziskās priekšrocības:

  • Tas samazina ķermeņa tauku daudzumu. Ātrā un dinamiskā spēle prasa lielu piepūli un kalorijas tiek dedzinātas lielos tempos. Vidēji hokejists dedzina 0,136 kalorijas vienā minūtē.
  • Hokejs palīdz attīstīt organisma sirds un asinsvadu sistēmu. Uzlabota sirds un asinsvadu sistēma uzlabo elpošanu un vispārējo veiktspēju.
  • Hokejs uzlabo augšējo un apakšējo ķermeņa muskuļu spēku. Tas ir lielisks veids kā attīstīt spēcīgus kāju muskuļus. Arī plecu muskulatūra paliek spēcīgāka.
  • Hokejs būvē koordinācijas iemaņas(vairāk informācijas šeit). Tas balstās uz savstarpēji labu koordināciju starp rokām un acīm, uzlabo refleksus un reakcijas laiku.

Kā viens no lielākajiem trūkumiem, spēlējot hokeju, ir iespēja iegūt traumas. Hokejisti var iegūt plecu, elkoņu, muguras, gūžas, ceļu un potītes traumas. Strauji virzoties pa ledu, hokejistiem ir iespēja sadurties savā starpā. Jauniešu spēlēs ir apmēram trīs reizes vairāk ievainojumu nekā pieaugušo spēlētāju vidū, jo jaunie ir agresīvi spēlētāji. Apmēram no visām iegūtajām traumām, 23 procenti ir tieši galvas un kakla traumas. Hokejs bieži vien izceļas ar savu vardarbību starp spēlētājiem. Bieži vien novērojams sportistu kautiņi, izskaidrojot savas attiecības. Tieši šis ir iemesls, kāpēc daudzi vecāki nevēlas savus bērnus vest uz hokeja nodarbībām.

Volejbola spēles priekšrocības

Volejbols ir fiziski smags sporta veids, kas prasa iemaņas un izturību. Taču tā ir arī izklaidējoša spēle, ko var lieliski apvienot ar brīvā laika aktivitātēm draugu lokā. Tu vari spēlēt volejbolu telpās, zaļā zālē vai pludmalē. Pastāv vairākas priekšrocības – lainaa heti tilille, kāpēc izvēlēties spēlēt tieši volejbolu. Tāpēc, ja vēlies ar lielu motivāciju iesaistīties volejbola treniņos, izlasi galvenās priekšrocības, ko sniedz šī spēle.

Sadedzina kalorijas un taukus

Viens no galvenajiem ieguvumiem spēlējot volejbolu ir tas, ka spēle palīdz sadedzināt kalorijas, un ir svarīgs komponents svara zuduma programmā. Pēc Hārvardas Medicīnas skolas pētījumiem ziņots, ka spēlējot vismaz pusstundu volejbolu, cilvēks var sadedzināt no 90 līdz 133 kalorijām. Protams, atkarībā no spēlētāju skaita, kaloriju sadedzināšana izmainās. Ja spēlējat pludmales volejbolu pārī, tad kustības sanāk daudz vairāk, tāpēc kaloriju nodegums ir 120 līdz 178 pusstundā. Stundu gara volejbola spēle uz daudz mazāk stabila pamata, kā, piemēram, pludmales smiltis, var sadedzināt līdz pat 480 kalorijām.

Fiziskā aktivitāte

Spēlējot volejbolu ir veselīgs veids, kā iegūt fiziskās aktivitātes. Regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgas cilvēka veselībai, jo tās palīdz saglabāt un nostiprināt sirdsdarbību un novērš riskus saslimt ar dažādām slimībām (sirds slimības, vēzis, 2.tipa cukura diabēts un citas). Regulāras spēles atvaira depresiju un palielina laimes un labklājības sajūtas. Volejbola spēlēšana arī palielina aerobās spējas. Tu patērē tādu pašu enerģijas daudzumu spēlējot volejbolu 20 minūtes, kā noskrienot pusotru kilometru.

Roku – acu koordinācija

Volejbols prasa no spēlētāja pilnīgu koncentrēšanos uz bumbu. Saskarei ir atļauts izmantot rokas un plaukstas, lai liktu bumbai lidot pāri tīklam. Volejbola spēlēšana prasa zināmas iemaņas, lai palīdzētu veiksmīgi virzīt bumbu un kustēties pa laukumu (kulutusluottovertailu). Spēlē ir jāprot ne tikai atvairīt bumbu, bet arī veiksmīgi likt blokus, gremdēt, servēt, dot piespēles komandas biedriem. Šāda koordinācija ir noderīga arī citās sporta spēlēs un fiziskās aktivitātēs, kas saistītas ar komandu darbu un pretiniekiem. Tev ir jāspēj ātri reaģēt jebkādā situācijā.

Sociālā mijiedarbība

Spēlējot volejbolu, tu mijiedarbojies ar savu komandu – vienalga, vai tas ir pāru pludmales volejbols, vai pilnais sastāvs sporta zālē. Spēle paredz, ka jāprot sastrādāties savā komandā, pretējā gadījumā negūs rezultātus. Jāprot sarunāties un reaģēt uz situācijām. Pētījumi secina, ka spēlētājiem, kuri iesaistās regulārās komandu sporta spēlēs ir izteiktākas prasmes sadarboties un vadīt, nekā tie, kuri piedalās individuālā sportā. Regulāra sociālā mijiedarbība ar komandas biedriem palielina arī tavas laimes izjūtas. Tas palīdz iejusties komandā, un justies kā daļai no grupas, lai kopīgi sasniegtu izvirzīto mērķi – uzvarēt. Pavadot laiku ar draugiem, liek tev justies novērtētam un mīlētam, kas vispārīgi pārvēršas par laimi.

Aizraušanās ar sportu

Darbojoties kā daļa no komandas prasa sava veida zināšanas, lai iegūtu labu meistarību. Tev jāpievērš uzmanība, ko dara tavi komandas biedri, lai varētu kopīgi sastrādāties. Spēlējot komandas spēli, tā māca smaga darba un godīguma vērtības. Spēle iemāca, ka ir jāpieņem ar godu arī sakāve, un jāuztver tā par izaicinājumu nākošajai spēlei. Volejbols ir konkurētspējīga un fiziski prasīga sporta spēle, kas ir atkarīga no tā, cik pats lielu atdevi tam sniegsi. Būt daļai no komandas, nozīmē arī to, ko citi par tevi domā. Tā ir cieņa un līdzjūtība no komandas biedriem. Spēlējot volejbolu ir jāzina pamata noteikumi, kā arī kļūdas, kuras nedrīkst pieļaut, kā, piemēram:

  • Neļaut bumbai apstāties savā laukumā vai noķer to, metiena laikā
  • Spēlētājs nedrīkst divas reizes pēc kārtas pieskarties bumbai
  • Bumbu nedrīkst piespēlēt saviem komandas biedriem trīs reizes pēc kārtas, pirms met pāri tīklam
  • Nedrīkst pieskarties ar roku tīklam

Liels pateicības sauciens – joustoluotto!

Basketbola spēles priekšrocības

Daudziem cilvēkiem basketbola spēlēšana ir jautra un efektīva sporta nodarbība. Kamēr citi izmanto enerģiskās aerobikas priekšrocības, tomēr daudzi vēl joprojām uzskata basketbolu par svarīgāko sporta veidu, ar visām tā priekšrocībām. Ja nekad iepriekš neesi spēlējis basketbolu, apsver iespēju apvienot jautru draugu kompāniju un doties spēlēt komandas spēli publiskā parkā. Redzēsi cik jautri un pozitīvi tas var būt.

Daži vispārējie padomi prestamos online, pirms apsver iespēju doties spēlēt basketbolu:

  • Pieaugušajiem nepieciešams veikt ārsta apskate, vai tava veselība ir atbilstoši
  • Jāapzinās, ka basketbols ir ātras darbības spēle, kur nepieciešams daudz lekt, skriet, izvairīties un griezties, tāpēc viegli vien var iegūt traumas dažādos nelaimes gadījumos
  • Basketbols liek lielu uzsvaru uz kājām, īpaši ceļgaliem un potītēm, izdara spiedienu un saspringumu uz pleciem
  • Vienīgā aizsardzība basketbola spēlē ir tavs elastīgais ķermenis
  • Pirms dodies uz spēli, izlocies un izstiep muskuļus. Tāpat to dari arī pēc spēles
  • Pārliecinies, ka pa rokai vienmēr ir šķidrums

Fiziskie ieguvumi

Basketbols attīsta fizisko sagatavotību, kā jau daudzi sporta veidi to dara. Tomēr basketbola spēle vienlaicīgi attīsta ātrumu, roku-acu koordināciju, kā arī sirds – asinsvadu izturību. Ātri pārvietojoties no vienas laukuma malas uz otru, tiek attīstītas ķermeņa fiziskās spējas, bet mešana grozā attīsta augšējo muskulatūru.

Svara kontrole

Lielisks veids, lai kontrolētu savu svaru ir spēlējot basketbolu. Persona, kas sver ap 100 kilogramiem, spēlējot basketbolu vienu stundu, var sadedzināt līdz pat 617 kalorijas. Pat tad, ja nespēlē uz pilna laukuma ar diviem groziem, vari sadedzināt nozīmīgu kaloriju skaitu vienā spēlē. Iegūstot skaistu, atlētisku ķermeni, cilvēks ir vairāk apmierināts ar sevi un savu izskatu.

Stresa samazinātājs

Tu ļoti viegli vari atbrīvoties no stresa creditos rapidos, ja spēlē basketbolu. Spēlējot komandas spēli, draudzība un konkurence ir efektīvs veids kā novērst uzmanību no ikdienas stresa. Tev ir nepieciešama pilna koncentrēšanās uz komandas biedriem un bumbu, lai spēlētu šo spēli, un citām domām nav laika.

Uzlabo emocionālo labsajūtu

Tev nevajag uzvarēt katrā basketbola spēlē, lai uzlabotu savu garīgo veselību. Spēlējot basketbolu, smadzenes izdala laimes hormonus endorfīnus, emocionāli paceļot garastāvokli. Tu vari naktīs labāk gulēt, būsi vairāk atpūties un nākamā dienā jutīsies emocionāli pārpildīts. Kad darbā esi zem regulāra spiediena, basketbola spēle var atbrīvot no sakrājušām negatīvajām emocijām.

Sociālie ieguvumi

Basketbols ir viens no kultūras un tradicionālajiem sporta veidiem. Jauniešiem, basketbols ir viens no veidiem, kā atdarināt savus sporta varoņus. Pieaugušajiem šis sporta veids ir, lai socializētos, jo to var spēlēt draugu vai darba kolēģu kompānijā. Bieži vien sporta spēlēs, kur notiek konkurence starp, piemēram, uzņēmumiem, tieši basketbols ir viens no pieprasītākajiem sporta veidiem. Basketbols nodrošina patstāvīgu sociālo mijiedarbību, kas sniedz labumu visa vecuma cilvēkiem. Pat došanās uz spēlēm, vērot tās no malas, ir veids, kā socializēties savā starpā.

Uzlabo dotības spēlēt komandā

Basketbols ir komandas spēle. Pat paši profesionālākie spēlētāji nevar iegūt uzvaru, ja neprot saspēlēties ar komandu. Pieciem komandas biedriem uz laukuma jāprot lieliski sadarboties, gūstot rezultātu. Basketbols māca sastrādāties ar citiem cilvēkiem, dodot piespēles, izvairoties no pretiniekiem, bloķējot pretinieku. Ne vienmēr runa ir par punktu guvumu – ir jāmāk arī iedot rezultatīva piespēle, lai kāds cits gūst punktus. Spēle ir, lai komandas biedri palīdzētu viens otram. Komandai ir jādarbojas efektīvi arī tad, ja kāds no spēlētājiem ir izlietojis visu enerģiju.

Vasaras aktivitātes

Aktīvs dzīvesveids ir veselīga stāvokļa regulētājs, kas palīdz novērst un ārstēt dažādas slimības, kā, piemēram, depresiju, stresu, uzlabo sirds un asinsvadu veselību, novērš risku saslimt ar cukura diabētu, kā arī regulē ķermeņa svaru un novērš aptaukošanos. Vasaras sezona ir siltākā visa gada laikā, tāpēc, likumsakarīgi, ka brīvo laiku vēlamies pavadīt tieši ārpus telpām. Daudzi cilvēki tieši vasarā ņem atvaļinājumu, lai varētu izbaudīt visas priekšrocības. Fiziskā slodze ietver pastaigas, skriešanu, peldēšanu, riteņbraukšanu vai nodarbojoties ar konkrētu sporta veidu. Šie un daudzi citi pasākumi ir īpaši populāri šajā atpūtas sezonas laikā.

Nodarbojoties ar dažādām aktivitātēm, jāatceras svarīgākie komponenti:

  • Jāvelk cepure ar nagu un saulesbrilles
  • Valkāt vieglu apģērbu
  • Meklēt ēnainas vietas, kur atpūsties
  • Nodrošināt ķermeni ar pietiekamu ūdens daudzumu
  • Skatīties līdzi tam, ko ēd: izvēlēties pārtiku ar augstu ūdens saturu, piemēram, augļi, lapu zaļumi un citi dārzeņi

Organismam ir jābūt pielāgotam sportot karstā laikā. To var izdarīt, katru dienu noskrienot 10 līdz 15 minūšu krosu pirmās 10 dienas, un pēc tam tikai ilgāku laika posmu. Ja ķermenis ir pareizi pielāgojies sportam siltā laikā, tas samazina sirds ritma kustības, vēlāku dehidratāciju, kad nejutīsi tik bieži slāpes un tik strauji nekāpsies temperatūra. Jāatceras, ka nav ieteicams skriet tajā laikā, kad valda maksimālā temperatūra, kas iestājas ap pusdienas laiku.

Gan jau būsi dzirdējis, ka patstāvīgi dienā jāizdzer vismaz 8 glāzes ūdens. Ja nodarbojies ar sporta aktivitātēm, ūdens jāuzņem pat vairāk. Ja ķermenim pietrūks ūdens, šūnas būs izkaltušas un jutīsies vairāk noguris un var sākties galvas sāpes. Fitnesa eksperti uzsver, ka svarīgi ūdeni ir dzert vismaz 20 minūtes pirms treniņa un ik pēc 15 vai 20 minūtēm nodarbības laikā. Lielisks veids, kā laicīgi atvēsināties pirms treniņa ir ieiet aukstā dušā. Profesionāli sportisti, lai norūdītos skriešanai karstos laika apstākļos, vienā rokā uzvelk lateksa cimdu, kas pildīts ar ledus gabaliņiem.

Lai arī kādus atvēsinošos paņēmienus nebūtu izmantojis pirms treniņa, vienmēr ieklausies savā ķermenī. Vienmēr pastāv risks, ka spēcīgā saulē vari pārkarst. Ja sāc izjust reiboni, sliktu dūšu, mitrus sviedrus vai parādās vēl nebijušas elpošanas problēmas, nekavējoties pārtrauc treniņu un atpūties. Dažādām negaidītām situācijām, vislabāk nodarboties ar sportu, turot pie sevis mobilo tālruni, gadījumam, ja esi dabūjis saules dūrienu un vajag izsaukt ātro palīdzību vai pazvanīt kādam, lai aizved uz māju.

Apģērbam sportojot ir jābūt elpojošam, vieglam, un gaišas krāsas. Savā sportošanas komplektā ietver arī cepuri ar nagu, lai pasargātu sejas ādu no saules stariem un apdegumiem. Arī apģērbam vajadzētu būt ne pārāk atkailinātam, lai novērstu saules apdegumus uz pārējām ķermeņa daļām. Vienmēr lieto arī pret sauļošanās krēmu, kas vienlaikus aizsargā un mitrina ādu. Noteikti apskaties, vai dienas krēmā, kuru lieto, ir pievienots aizsargs SPF. Uzsmērē krēmu ne tikai uz lielākajām ķermeņa daļām kā kājas un rokas, bet arī uz ausīm, galvas ādas un kakla.

Vienmēr turi pa rokai sālītas uzkodas, kas atjauno sāļu daudzumu organismā. Sāļu izzušana var veicināt paātrinātu nogurumu un slāpšanu. Caur sviedriem mēs zaudējam svarīgos elektrolītus, kas regulē šķidruma līdzsvaru organismā. Šie elektrolīti galvenokārt sastāv no nātrija un kālija minerāliem. Lai ķermenis atgūtu šos elektrolītus, nepieciešams uzņemt ūdens devas un pārtika, kas ir bagāta ar minerāliem. Lai ātri nodrošinātu nātrija līmeni organismā, ieteicams ēst olīvas, sālītus riekstus vai ķirbju sēklas. Bet, lai iegūtu uzreiz abus nepieciešamos minerālus, izmēģini jogurtu ar zemu tauku saturu papildinātu ar ķirbju sēklām vai sagrieztu banānu.

Kā uzlabot fizisko sagatavotību?

Vai esi sācis nodarboties ar sportu un vēlies uzlabot savu fizisko sagatavotību? Bet tu nezini ko darīt, un kā to panākt? Tu vari doties pie personīgā trenera un uzzināt visu nepieciešamo informāciju, bet pirmajam ieskatam došu dažus padomus, kas vispārīgi ir nepieciešams, lai uzlabotu fizisko sagatavotību.

Ja tev ir nopietnas vēlmes un motivācija uzlabot savu fizisko sagatavotību, tad iesākumā vari veikt pētījumus internetā. Noskaidro, kādi ir pareizie ēdieni, kurus jālieto sporta laikā, kādi ir labie un kādi ne tik labie tauki, kādi vingrinājumi ir visefektīvākie, cik daudz spēka tev ir nepieciešams izmantot katrā vingrinājumā un daudz citus jautājumus. Tas var ievērojami palīdzēt iegūt labu fitnesa rutīnu un arī saprast, kas vēl nepieciešams veikt.

Kad esi izvēlējies pareizo rutīnu – cieši pieturies pie tās. Organizē savu rutīnu atbilstoši izpētītajiem parametriem. Konsultējies ar fitnesa ekspertiem, kādi būtu vislabākie laiki sportot, un kādās dienās kuri vingrinājumi nepieciešami. Treneri bieži vien izveido individuālus treniņa plānus, kas paredzēti, zinot tavas ikdienas gaitas un uzturu. Piemērs labai rutīnai varētu būt:

  • Pirmdiena – pietupieni vai pamata vingrinājumi kāju muskulatūrai
  • Otrdiena – kardio treniņš un roku, muguras vingrinājumi
  • Trešdiena – atslodzes diena
  • Ceturtdiena – strādā ar visām muskuļu grupām
  • Piektdiena – kardio treniņš
  • Sestdiena – atslodzes diena
  • Svētdiena – svara vingrinājumi, svarcelšana

Fiziskās sagatavotības pamatā ir kaloriju patēriņš. Neēd, kad esi emocionāls, bet ēd, kad jūties izsalcis. Pēc tam sadedzini šīs iegūtās kalorijas, lai neveidojas liekas tauku rezerves tavā organismā. Veic pavisam nelielas izmaiņas, kas būtiski izmainīs tavu fitnesu – dzer ūdeni nevis sodas dzērienus, apēd ābolu saldumu vietā. Apmēram 30 minūtes pirms nodarbojies ar sportu, izdzer vienu glāzi ūdens. Tas liks sajust sātu un nevēlēsies kaut ko apēst nodarbības laikā. Sabalansēts uzturs ir ļoti svarīgs ikvienam, kas nodarbojas ar fitnesu.

Ik pēc kāda laika palielini savu vingrojumu skaitu, neļaujot ķermenim atslābt. Ja bez piepūles vakar veici 50 pietupienus, tas nozīmē, ka ķermenim tā jau ir norma, un viņš var paveikt vēl vairāk. Šodien pamēģini jau par 5 pietupieniem vairāk. Palielini savus vingrinājumus ar mēru, necenties uzreiz divkāršot visu skaitu.

Neliec pārāk daudz ticības uz reklāmām! Patiesībā, tev pat vajadzētu ignorēt visas veselīgā uztura reklāmas, jo ļoti daudz no tā visa darbojas tikai kā mārketinga triks. Neuzticies skaistam krāsainam uzrakstam, ka nometīsi svaru pāris dienās, ēdot šo un citu produktu. Turies pie veselīga uztura, ēd to, ko patiešām iesaka dietologi un pieturies pie vingrinājumu veikšanas.

Dažreiz apnīk trenēties, kam par iemeslu varētu būt pēkšņs motivācijas zudums. Lielisks motivācijas pacēlājs ir daudzās fitnesa fotogrāfijas – tās patiešām lieliski noder tiem, kuriem zūd motivācija. Kas var būt labāks par skaistu ķermeni, tāpēc, esi motivēts uz šādu mērķi. Internetā ir publicēti daudzi veiksmes stāsti, no kuriem var mācīties nepadoties un sasniegt savus mērķus.

Tu vari periodiski arī novērtēt savu fizisko sagatavotību. Protams, tu nevarēsi jau pēc divām nodarbībām redzēt kādus uzlabojumus, taču cītīgi strādājot, to var redzēt jau pēc pāris nedēļām. Tu vari salīdzināt, par cik centimetriem ir palielinājies tavs muskuļu apkārtmērs rokām vai arī cik ātri vari pievarēt 100m distanci. Šos mērījumus ik pa laikam uzskaiti, tā tu visu laiku redzēsi savus uzlabojumus. Atceries, ka tavs noliktais mērķis uzlabot fizisko sagatavotību var izmainīties tikai ilgtermiņā, tāpēc katru dienu nav vērts veikt šos kontroles mērījumus.