Kāpēc cilvēkam ir jāsporto?

Lielākā daļa cilvēku zina, kas ir fiziskās aktivitātes, bet vai viņi zina, kāpēc tās ir tik svarīgas ikdienā? Tas nav tikai tāpēc, lai izskatītos nosvīdis un pārsportojies kā rāda televīzijas šovos, kā arī lai iegūtu lielus muskuļus kā supervaronim. Fiziskās aktivitātes lielākoties ir svarīgas, jo pasargā cilvēka virsbūvi un prātu. Bez fiziskām aktivitātēm mēs nejūtamies un neizskatāmies labi. Patiesībā, šie ir tikai daži iemesli, kāpēc jāpievēršas domām pat fiziskām aktivitātēm. Izlasi dažus iemeslus, lai iegūtu priekšstatu un saprastu, kāpēc tas ir tik forši – būt fiziski aktīvam.

1. iemesls: Fiziskās aktivitātes liek mums justies labi
Aktivitātes ir lielisks veids, kā likt justies laimīgam, vienalga, vai to dari vienatnē vai ar komandu. Ja esi piedzīvojis smagu dienu skolā vai darbā, ir radušās nesaskaņas ar otru pusīti vai vienkārši jūties kā no laivas izmests – kustoties un strādājot ar ķermeni var palīdzēt justies daudz labāk, sakopot domas un atpūsties. Papildus tam, kad fizisko aktivitāšu laikā tu padziļinātāk elpo, plaušas darbojas daudz raitāk un smadzenēs nokļūst daudz vairāk skābeklis, kas rada patīkamas sajūtas. Kad esi aktīvs un nodarbojies ar kādu sportu, dažreiz pat ir grūti domāt par to, kas tevi nomāc, jo prāts ir patīkami pacilāts. Fiziskās aktivitātes liek tev justies daudz labāk, jo paliec arvien spēcīgāks. Kad tu izdari lietas, kuras agrāk nespēji paveikt – jūties lepns un priecīgs par sevi.

2. iemesls: Fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt svaru
Katru reizi, kad tu ēd pārtiku, jūsu ķermenis to uzņem kā degvielu. Pārtika sniedz enerģiju, kura ir nepieciešama pat vienkāršākajās lietās kā zobu mazgāšana un elpošana. Bet, ja organisms nespēj pietiekami izmantot visas kalorijas, kuras iegūsti no pārtikas, tās saglabājas un pārvēršas kā liekais svars. Fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt svaru tieši proporcionāli augumam. Sportošana dedzina papildus kalorijas, kuras ir uzkrājušās dienas laikā.

3. iemesls: Fiziskās aktivitātes padara sirdi daudz veselīgāku un laimīgāku
Tava sirds ir svarīgākais orgāns, kurš strādā nepārtraukti, lai tu varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tā sūknē asinis caur ķermeni katru dienu visa mūža garumā. Fiziskās aktivitātes nodrošina labāku sirds darbību, jo ilglaicīga sēdēšana nekustīgā veidā var novest pie sirds darbības traucējumiem. Mēģini vismaz vienu stundu dienā nodrošināt sirdij aktivitātes, lai tā ir veselīgāka un priecīgāka. Vienalga, vai tā ir pastaiga ar suni, aerobika, svaru cilāšana, vai pat elementāra lapu grābšana, putekļu slaucīšana un uzsūkšana ar putekļu sūcēju.

4. iemesls: Fiziskās aktivitātes padara tevi stiprāku
Sportošanas laikā tiek nodarbināti visi muskuļi. Ja nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, muskuļi paliek arvien vājāki un vājāki, līdz gala rezultātā pat iešana pa trepēm un grāmatas pacelšana radīs nepatīkamu spēka izsīkumu. Katra aktivitāte padara muskuļus gan spēcīgākus, gan lielākus, kopsummā tu uzlabo arī vizuālo skatu. Muskuļiem paliekot spēcīgākiem, tu spēj izdarīt daudz vairāk lietas ilgākā laika posmā. Spēcīgi muskuļi aizsargā cilvēku no traumām, jo sniedz lielāku atbalstu locītavām.

5. iemesls: Fiziskās aktivitātes padara tevi elastīgāku
Vai tu vari pieskarties saviem pirkstgaliem bez skaļas iebļaušanās vai saliekšanās ceļgalos? Ja vari, tad zini, ka esi pietiekoši elastīgs, kas nozīmē, ka vari stiept savu ķermeni bez liekas piepūles. Taču, vecumam nākot, ķermenim ir tendence palikt arvien neelastīgākam, tāpēc ir svarīgi, lai tu visu laiku būtu aktīvs. Tad, kad ķermenis ir kļuvis elastīgāks, var nodarboties ar sportu, neraizējoties par biežiem sastiepumiem vai izmežģījumiem. Lai kļūtu elastīgāks, var nodarboties ar dažāda veida vingrošanas uzdevumiem, akrobātiku vai dejošanu (īpaši baletu). Populāra arī ir joga, kur attīsti ne tikai muskuļu elastību, bet arī iekšējo domāšanu.

Kā uzlabot fizisko sagatavotību?

Vai esi sācis nodarboties ar sportu un vēlies uzlabot savu fizisko sagatavotību? Bet tu nezini ko darīt, un kā to panākt? Tu vari doties pie personīgā trenera un uzzināt visu nepieciešamo informāciju, bet pirmajam ieskatam došu dažus padomus, kas vispārīgi ir nepieciešams, lai uzlabotu fizisko sagatavotību.

Ja tev ir nopietnas vēlmes un motivācija uzlabot savu fizisko sagatavotību, tad iesākumā vari veikt pētījumus internetā. Noskaidro, kādi ir pareizie ēdieni, kurus jālieto sporta laikā, kādi ir labie un kādi ne tik labie tauki, kādi vingrinājumi ir visefektīvākie, cik daudz spēka tev ir nepieciešams izmantot katrā vingrinājumā un daudz citus jautājumus. Tas var ievērojami palīdzēt iegūt labu fitnesa rutīnu un arī saprast, kas vēl nepieciešams veikt.

Kad esi izvēlējies pareizo rutīnu – cieši pieturies pie tās. Organizē savu rutīnu atbilstoši izpētītajiem parametriem. Konsultējies ar fitnesa ekspertiem, kādi būtu vislabākie laiki sportot, un kādās dienās kuri vingrinājumi nepieciešami. Treneri bieži vien izveido individuālus treniņa plānus, kas paredzēti, zinot tavas ikdienas gaitas un uzturu. Piemērs labai rutīnai varētu būt:

  • Pirmdiena – pietupieni vai pamata vingrinājumi kāju muskulatūrai
  • Otrdiena – kardio treniņš un roku, muguras vingrinājumi
  • Trešdiena – atslodzes diena
  • Ceturtdiena – strādā ar visām muskuļu grupām
  • Piektdiena – kardio treniņš
  • Sestdiena – atslodzes diena
  • Svētdiena – svara vingrinājumi, svarcelšana

Fiziskās sagatavotības pamatā ir kaloriju patēriņš. Neēd, kad esi emocionāls, bet ēd, kad jūties izsalcis. Pēc tam sadedzini šīs iegūtās kalorijas, lai neveidojas liekas tauku rezerves tavā organismā. Veic pavisam nelielas izmaiņas, kas būtiski izmainīs tavu fitnesu – dzer ūdeni nevis sodas dzērienus, apēd ābolu saldumu vietā. Apmēram 30 minūtes pirms nodarbojies ar sportu, izdzer vienu glāzi ūdens. Tas liks sajust sātu un nevēlēsies kaut ko apēst nodarbības laikā. Sabalansēts uzturs ir ļoti svarīgs ikvienam, kas nodarbojas ar fitnesu.

Ik pēc kāda laika palielini savu vingrojumu skaitu, neļaujot ķermenim atslābt. Ja bez piepūles vakar veici 50 pietupienus, tas nozīmē, ka ķermenim tā jau ir norma, un viņš var paveikt vēl vairāk. Šodien pamēģini jau par 5 pietupieniem vairāk. Palielini savus vingrinājumus ar mēru, necenties uzreiz divkāršot visu skaitu.

Neliec pārāk daudz ticības uz reklāmām! Patiesībā, tev pat vajadzētu ignorēt visas veselīgā uztura reklāmas, jo ļoti daudz no tā visa darbojas tikai kā mārketinga triks. Neuzticies skaistam krāsainam uzrakstam, ka nometīsi svaru pāris dienās, ēdot šo un citu produktu. Turies pie veselīga uztura, ēd to, ko patiešām iesaka dietologi un pieturies pie vingrinājumu veikšanas.

Dažreiz apnīk trenēties, kam par iemeslu varētu būt pēkšņs motivācijas zudums. Lielisks motivācijas pacēlājs ir daudzās fitnesa fotogrāfijas – tās patiešām lieliski noder tiem, kuriem zūd motivācija. Kas var būt labāks par skaistu ķermeni, tāpēc, esi motivēts uz šādu mērķi. Internetā ir publicēti daudzi veiksmes stāsti, no kuriem var mācīties nepadoties un sasniegt savus mērķus.

Tu vari periodiski arī novērtēt savu fizisko sagatavotību. Protams, tu nevarēsi jau pēc divām nodarbībām redzēt kādus uzlabojumus, taču cītīgi strādājot, to var redzēt jau pēc pāris nedēļām. Tu vari salīdzināt, par cik centimetriem ir palielinājies tavs muskuļu apkārtmērs rokām vai arī cik ātri vari pievarēt 100m distanci. Šos mērījumus ik pa laikam uzskaiti, tā tu visu laiku redzēsi savus uzlabojumus. Atceries, ka tavs noliktais mērķis uzlabot fizisko sagatavotību var izmainīties tikai ilgtermiņā, tāpēc katru dienu nav vērts veikt šos kontroles mērījumus.

Kā motivēt bērnus nodarboties ar sportu?

Šajā laikmetā, kur valda augstākās tehnoloģijas elektroniskās ierīces, ieskaitot video spēles, internets, televīzijas šovi, daudzi bērni ir kļuvuši neaktīvi un aizmirst par fizisko aktivitāšu noderīgumu. Tas ir ļoti liels izaicinājums vecākiem – motivēt savus bērnus aizgriezties no tehnoloģijām un pievērsties kam aktīvākam. Dažādi vingrinājumi sniedz ļoti daudz labumu, kas tālāk ietekmē visu dzīvi. Ar pacietību, neatlaidību un radošu pieeju var motivēt bērnus īstenot šādu dzīves pagriezienu uz labo pusi.

Vecākiem nepieciešams veidot sarunas ar bērniem, cik svarīgi ir uzlabot savu13 veselību ar aktivitātēm. Acīmredzamākās priekšrocības ir svara kontrole un labāks fiziskais izskats. Biežas aktivitātes izraisa paaugstinātu enerģijas plūsmu, kas noved pie labākas izturības dažādos sporta veidos, kā arī uzlabotas koncentrācijas spējas, kas nepieciešamas skolas solā. Svarīgi ir veselības ieguvumu, tāpēc jāizrunā organisma darbošanās princips. Paskaidro bērnam, ka sportošana nostiprina sirds darbību, padara veselākas plaušas, veido spēcīgus kaulus un muskuļus. Turklāt, runājot par kādām slimībām, sportošana palīdz izvairīties un novērš augstu asinsspiedienu un paaugstinātu holesterīna līmeni.

Vecāki ir labākais piemērs saviem bērniem. Parādi viņiem, ka esi sportisks – izpildi dažādus vingrinājumus, dodies uz sporta nodarbībām. Bērniem patīk atdarināt savus vecākus, tāpēc parādi to labāko iespēju līdzināties sev. Taču atceries, ka visiem treniņiem un nodarbībām vajag savu sākumu. Neliec uzreiz sporta pulciņā, ja bērns nav pat mājās nedaudz praktizējies. Varat katru dienu vismaz piecas minūtes izpildīt svarīgākos vingrinājumus. Turpini šādu rutīnu, ik pa nedēļai palielinot intensitāti un laiku par divām minūtēm. Tad, kad bērns aktīvi varēs nodarboties 15 minūtes, viņš būs gatavs spert nopietnāku spoli ceļā uz sporta aktivitātēm.

Centies izveidot sportošanas grafiku, iekļaujot dienas plānā šo 15 minūšu treniņu. Sākumā bērns varētu izrādīt pretestību, bet laika gaitā tas vienkārši kļūs par ikdienas rutīnu. Savā 15 minūšu treniņā maini uzdevumu vieglumu. Piemēram izveido vienu vingrinājumu apli, kas ilgst piecas minūtes un izpildiet to trīs reizes. Sāc ar pašu vieglāko vingrinājumu, pēc tam pārslēdzies uz enerģiskākām kustībām, bet beigas noslēdz atkal ar vieglākām darbībām.

Kā jau sākumā minēju – bērni ir vecāku ēnas. Tāpēc sportošanā piedalieties visa ģimene. Bērns atradīs motivāciju, ja visi kā viens dosities rīta skrējienā vai pastaigā. Viņš nejutīsies kā izredzētais, jo vienīgajam jādodas nodarboties ar sportu, kamēr citi var laiski sēdēt pie televīzijas šoviem. Tas ir daudz vieglāk likt bērnam piekrist ar kaut ko nodarboties, jo faktiski viņam nav nekas labāks padomā, jo visa ģimene dodas iesaistīties kopīgā sportošanā.

Pārvērt šādas sporta aktivitātes par izaicinājumu. Bērni vienmēr vēlas izrādīt citiem savas spējas. Ar dažādām derībām un uzvaras balvām var ļoti viegli motivēt viņus pasportot. Tikai atceries, ka šai pieejai ir jābūt jautrai, joku veidā, pretējā gadījumā tā varētu izskatīties pēc izmantošanas. Izdomājiet lieliskas uzvaras balvas, bet neizmanto draudēšanas paņēmienus, kā, piemēram, ja neaizskriesi līdz stabam, nevarēs sēsties pie vakariņu galda. Šāda draudēšanas pieeja var palikt atmiņā ar rūgtu pieredzi un viņi bez nekāda prieka nodarbosies ar sporta aktivitātēm.

Bērniem patīk salīdzināt savus rezultātus, tāpēc izveido progresa diagrammu. Tajā var redzēt kādas rezultātu izmaiņas ir laika gaitā, uzsverot, cik daudz var panākt ar regulāriem treniņiem. Izveidojiet visas ģimenes progresa diagrammas, lai bērni varētu apskatīt arī citu ģimenes locekļu progresu un varētu konkurēt. Gala rezultātā viņi paši piespiedīs sev sasniegt labākus rezultātus.

Kā izvairīties no ievainojumiem sporta laikā?

Sports un fiziskās aktivitātes ir paredzētas, lai cilvēkiem būtu jautri. Taču, ja tu nebūsi pietiekami uzmanīgs, vari riskēt iegūt nopietnus savainojumus. Lai gan vienmēr nav iespējams novērst visas traumas, ir daudz praktisku pasākumu kopums, kurus var veikt, lai samazinātu šīs izredzes iegūt kādu ievainojumu.

Pirms uzsāc kādu sporta nodarbību, nepieciešams sagatavot savu ķermeni. Ne par velti pirms katras sporta stundas, skolotāji lika iesildīties. Tas ir tikai dēļ tā, lai neiegūtu savainojumus. Traumas ir daudz lielākas, ka tu piespiedīsi savu ķermeni daudz spēcīgāk sportot un iziet no sava fitnesa līmeņa. Tu pats pazīsti savu ķermeni, un zini, cik smagus iesildīšanās vingrinājumus nepieciešams izdarīt. Nepadari jau iesildīšanos vien par smagu treniņu. Iesildīšanās ir kā pārliecināšanās, ka esi pietiekami sagatavots un fiziski vesels, lai turpinātu nodarboties ar sportu.

Iesildīšanās ir ļoti svarīgs process pirms jebkāda sporta uzsākšanas. Iesildīšanās vingrinājumi palielina asins plūsmu uz muskuļiem un palīdz palielināt to elastību, tādējādi padarot mazāku iespēju iegūt traumas. Lielisks veids, lai sākumā iesildītos ir 10 minūšu skriešana vai strauja pastaiga. Tikpat svarīgi kā iesildīties, ir arī atsildīšanās. Atsildīšanās atgriež sirdsdarbību normālā stāvoklī un novērš muskuļu stīvumu.

Vasaras laikā nodarbojoties ar sportu, liela iespēja ir atūdeņoties un iegūt karstuma dūrienu. Šādas traumas ir viegli novēršamas, jo viss kas ir jādara – jāuzņem šķidrums. Ja spēlē siltā laikā kādu sporta veidu, noteikti uzvelc cepuri, lai pasargātu galvu no karstuma dūriena. Karstuma dūriena simptomi: reibonis, nogurums, galvassāpes, apjukums, slikta dūša, bālums, vājums, vājš pulss un stipra svīšana. Ja tev parādās kāds no šiem simptomiem, noteikti pārtrauc sportot un dodies vēsā zonā un padzeries ūdeni. Ja simptomi nepāriet pēc pāris minūtēm, nepieciešama medicīniska palīdzība.

Katram sporta veidam ir savs noteikumu kopums, kas paredzēti, lai aizsargātu spēlētāju no traumu iegūšanas. Noteikumi parasti aizliedz bīstamus manevrus. Ja tu riskē ne tikai iegūt savainojumus, bet arī nespēlē pēc noteikumiem, vari tikt sodīts. Iegūt traumas ir daudz lielāka iespēja, ja neizmantosi pareizo tehniku, kad sporto. Tas attiecas uz visiem sporta veidiem, kuros, iespējams, esi vēl iesācējs. Konsultējies ar treneri par pareizām sportošanas tehnikām, lai izvairītos no traumām.

Vienalga, vai tu spēlē īstās sacensībās, vai tikai izklaidējies kopā ar draugiem, tev ir jāvelk piederīgie aizsardzības rīki, ja tādi ir nepieciešami. Katrs sporta veids ir atšķirīgs, kā arī riski, kādus var iegūt no viņiem. Spēlējot sport veidu, kas ietver fizisku kontaktu ar citiem sporta dalībniekiem vai var izraisīt kritienus – nepieciešams vilkt ķiveri. Spēlējot futbolu nepieciešams vilkt apavus ar radzēm, lai neizraisītu kritienus uz virsmas. Dažos sporta veidos ir nepieciešami aizsargājoši rīki ap acīm, muti, rokām, kājām. Pirms lieto dažādus aizsardzības elementus, pārbaudi, vai tiem nav defekti, jo pretējā gadījumā tie nesniegs aizsardzības funkcijas.

Sportā galvenais ir arī mācēt apstāties. Vienmēr ieklausies savā ķermenī un esi gatavs ņemt pārtraukumi, kad tas ir nepieciešams. Visvieglāk ir iegūt kādu traumu, kad ķermenis ir noguris. Ja sajūti kādas sāpes muskuļos vai ķermenī, uzreiz pārtrauc nodarbību. Pretējā gadījumā sāpes var pāriet lielākos ievainojumos, kuri būs jāārstē daudz ilgāk.

Sporta neatņemama sastāvdaļa ir labs uzturs. Tev ir jāzina, kādas maltītes ir vispiemērotākās, saistībā ar sporta veidu, ar kādu nodarbojies. Piemēram, ja nodarbojies ar svarcelšanu, kur jāpielieto liels ķermeņa svars, maltītēs vairāk jāiekļauj olbaltumvielām bagāti ēdienu, bet uz izturību vērsts sporta veids prasa vairāk ogļhidrātus.

Izbaudi pastaigas svaigā gaisā

Dažiem pastaigas varētu likties grūts uzdevums. Vai tavs attaisnojums ir “Es esmu pārāk noguris”? Nenodarbojoties ar āra aktivitātēm, tu izlaid patiešām jauku un patīkamu nodarbi, kā arī iespēju uzlabot savu veselību un cīnīties pret dienas saspringumiem. Ar atvērtu prātu, labu mūziku un labu maršrutu, pastaigas var kļūt par mīļāko meditatīvo hobiju.

Pirms dodies pastaigā, noteikti pārliecinies, kāds laiks valda ārā. Staigāšana nebūs ļoti patīkama, ja būs ļoti karsts, stindzinoši auksts vai pārāk lielas lietus gāzes. Arī tad, ja ārā valda skaista ziema, ir jāuzmanās, lai pēkšņi nepaslīdi uz ledus un neiegūsti savainojumus.

Pastaigām nepieciešams ērts un brīvs. Ja dosies ārā nakts tumšākajā laikā, tad atceries par drošību, un nēsā atstarojošus elementus. Ļoti svarīga loma pastaigām ir piemēroti apavi. Neļauj, lai kājas jūtās neērti un tiek noberztas. Sāpošas kājas būs viens no pamatnoteikumiem, kāpēc vairs nevēlēsies turpināt pastaigu un atgriezīsies mājās.

Domā par pastaigu kā piedzīvojumu. Pastaigas laikā ir iespējams ieraudzīt daudz apskates objektus, ko iespējams, nekad agrāk nebiji pamanījis, jo aiztraucies ātri garām savā transporta līdzeklī. Pastaigājoties atbrīvo savu prātu un domā par siltām vēja brīzēm tavā sejā. Pasaule ir pilna ar daudz stimuliem, kurus mūsu smadzenes nesēj apstrādāt vienlaicīgi. Pat tad, kad staigāsi pa vienu un to pašu maršrutu atkal un atkal – būs lietas, kuras ievērosi pirmo reizi. Ja tu dodies pastaigā pa nepazīstamu vidi, vienmēr paturi prātā iespēju apskatīties telefona navigācijā savu atrašanās vietu. Ja esi izvēlējies pavisam svešu vietu, kur pastaigāties, turklāt vēlies to darīt dienas tumšākajā laikā, noteikti dodies ar kādu kompāniju vai paziņo tuvākajiem cilvēkiem, kurp dodies.

Ir divas lietas, kas padara tavu pastaigu pavisam patīkamu: ūdens un mūzika. Mūzika saglabās tavās kājās tempu, un ūdens uzturēs aktīvu un enerģijas pilnu visas pastaigas gaitā. Ja dodies pavisam garā pastaigā, vari paņemt arī līdzi mugursomu un iesaiņot kādu riekstu paciņu vai augļus.

Lai gan garas pastaigas nāk par labu veselībai, sākumā nepārsteidzies ar slodzi un veic īsas pierašanas pastaigas. Pastaigājies savā apkaimē un pazīstamā parkā, kā arī tikai pa plakanu reljefu. Fitnesa eksperti uzskata, ka arī īsas pastaigas uzlabo veselības stāvokli, pazemina asinsspiedienu, nomierina sirds ritmu un palīdz svara zudumā. Tad, kad kājas jau būs apradušas ar īsām pastaigām, vari veikt jau lielākus maršrutus. Uzreiz nesāc ar garām pastaigām katru dienu, vari ieturēt pa vidu kādu brīvas dienas pauzi.

Pastaigas var būt ļoti interesantas, ja dodies kopā ar draugiem. Baudīt pastaigu ar sarunāt ir vēl jautrāk, nekā vienam doties ceļā. Tāpat arī dodoties ar kādu kopā, ir daudz drošāk, ja notiek kāds negadījums.

Tu vari pamainīt maršrutus, kurp doties katru dienu, bet tāpat arī izmainīt dažādus dienas laikus. Tu vari doties pusdienlaikā, no rītiem, krēslas stundās. Ir daudz faktori, kāpēc cilvēki izvēlas pastaigāties noteiktos laikos. Tie, kas vēlas doties pastaigās klusumā, vislabāk to dara dienas rīta pusē, jo daudzi cilvēki strādā un bērni ir skolā. Citi labprātāk izvēlas vakara stundas, jo pa dienu ir pārāk liela svelme. Saullēkts vai saulriets ir fantastisks laiks dabas baudītājiem, it īpaši, ja pastaigas var veikt gar jūras krastu.

Padari savas pastaigas kā pārdomu laiku. Tās var apvienot ar meditācijas kursiem, klusi domājot pie sevis vai vienkārši dziļi elpojot. Tas neprasa nekādas papildus izmaksas, kā vien ievērojamu emocionālu un garīgo dimensiju.

Esi aktīvs!

Aktivitātes padara cilvēku veselīgāku un spēcīgāku. Atšķirībā no uztveres, ka aktivitātes ir kaut kas garlaicīgs, nepieciešams domāt par to kā ko jautru un patīkamu. Aktivitātes ir dzīvesveids, kas piemērots tieši tev. Lai tu būtu aktīvs, ir nepieciešams tikai atrast īsto nodarbi un noteikt saprātīgus mērķus. Lai turpinātu nodarboties ar aktivitātēm, jāatrod arī pareizie motivācijas avoti.

Lai kļūtu aktīvs, nevajag uzreiz lēkt lielos maratonos un taisīt ekstremāli daudz pietupienus – var sākt ar pastaigām. Sakumā pietiek ar 15 līdz 20 minūtēm pastaigas ap tuvāko apkārtni, lai ķermenis pierastu pie slodzes. Staigā ērtā tempā, pietiekami ātri, lai varētu nedaudz izsist sviedrus un iegūt labumu no treniņa. Izmanto katru iespēju kaut vai nedaudz pastaigāt, tā vietā, lai izmantotu transportu. Piemēram, dodoties uz darbu, nebrauc ar transportu, bet dodies ar kājām vai velosipēdu, ja tas atrodas pārāk tālu. Ja tev liekas garlaicīgi doties garās pastaigās, ņem līdzi mūzikas atskaņotāju, audio grāmatas vai vienkārši sazvanies ar draugiem.

Pētījumi liecina, ka sēdošs darbs ļoti samazina cilvēka aktivitātes līmeni. Ilglaicīgi sēžot, var negatīvi ietekmēt vispārējo veselību un dzīves ilgumu. Ja darbā sēžat vismaz vairākas stundas no vietas, vienkāršākais, ko tu vari izdarīt, lai nodrošinātu aktivitātes – piecelties un izstaipīt kājas. Jo biežāk tu piecelsies, jo enerģiskāks būsi arī darba dienas beigās. Ļoti populāri ir trenažieri skrejceļi, kas paliek arvien populārāki darba vietās, kur ilglaicīgi jāsēž. Ar skriešanu var nodarboties arī mājas apstākļos, lai ķermenis atgūstas no sēdēšanas.

Tev pat nav jāatstāj sava māja, lai sāktu nodarboties ar dažādām aktivitātēm. Tu pat vari nepārtraukt skatīties televīziju, to darot. Piekop dažādus stiepšanās vingrinājumus un ievies sev veselīgu vakara rutīnu. Protams, apvienojot dažādus stiepšanās un pievilkšanās vingrojumus ar pastaigām, var iegūt labas ķermeņa formas. Pēc pastaigām vai skriešanas, stiepšanās palīdz izsargāties no traumām. Ja tu, piemēram, izdomā uzspēlēt basketbolu pirmo reizi gadā, varētu sagaidīt nākamā dienā sāpes, ja nebūsi pēc tam izstaipījies.

Atrodi savu mīļāko nodarbošanos, lai hobijs būtu patiešām patīkams, ko gribētu darīt katru dienu. Nav obligāti jābūt profesionālim, lai nodarbotos ar kādu sporta veidu. Tu to vari darīt amatiera līmenī, spēlējot kopā ar draugiem, privātā pagalmā. Daži piemēri, no kādiem varētu izvēlēties savu jauno hobiju:

Tradicionālie un komandu sporta veidi:

  • basketbols
  • futbols
  • teniss
  • volejbols
  • un citi

Taču, ja neesi tradicionālā sporta cienītājs, bet tāpat vēlies būt aktīvs, vari izvēlēties citu sfēru:

  • frisbijs
  • peintbols
  • golfs
  • un citi

Ja konkurences un sacenšanās gars nav tas, kas tev patīk, tu vari doties pārgājienos pa mežu vai parku, klausīties dabas skaņas, meditēt un tāpat būt aktīvs. Tā tu vari veikt ekskursijas uz nacionālajiem parkiem, vēsturiskiem pieminekļiem un daudz citām apskates vietām, kur neesi bijis. Tas ir viens no lētākajiem veidiem, kā būt aktīvam un tajā pašā laikā novērtēt dabas skaistumu.

Ja tev ir problēmas ar sevis disciplinēšanu un rutīnas saglabāšanu, tu vari nodoties aktivitātēm instruktora un trenera vadībā. Pieraksties uz regulārām aerobikas nodarbībām, jogu vai pilatēm. Tikšanās publiskā vietā ar svešiniekiem var būt labs veids kā sevi motivēt, lai neatpaliktu no pārējiem un veiksmīgi izpildīt vingrinājumus. Ja esi gatavs nodoties sporta nodarbībām trenera pavadījumā, vari doties arī uz baseinu vai trenažieru zāli.

  • Aerobikas nodarbībās tiek nostiprināta sirds un asinsvadu sistēma.
  • Zumba ir jautra un enerģiska aerobika ar deju soļiem.
  • Jogas vingrinājumi palīdz ķermenim atbrīvoties un būt elastīgam.
  • Pilates ir dažādas kombinācijas, kas apvieno spēku un aerobo jogu.

Dedzini kalorijas mājās

Cilvēkiem ar saspringtu darba grafiku nav iespēja aiziet uz sporta zāli. Vai tas nozīmē, ka viņiem nav iespēja tikt pie perfektām ķermeņa līnijām? Nebūt ar ne. Pastāv daudzas aktivitātes, kuras īsā laika posmā dedzina tik daudz kalorijas, ko cilvēki sasniedz vienā aktīvā sporta zāles apmeklējumā. Noskaidro, kādi ir lielākie kaloriju dedzināšanas veidi, tepat mājas un pie mājas apstākļos.

Skrituļošana

Sadedzinātās kalorijas: 30 minūtes sadedzina 425 kalorijas.

Skrituļošana ir pirmā aktivitāte mūsu sarakstā, kad runa ir par tauku un kaloriju spridzināšanu īsā laika posmā. Vienlaicīgi tiek nodarbināti gan roku, gan kāju, gan vēdera muskuļi. Šī nodarbe nerada pārāk lielu stresu ceļgaliem un citām locītavām. Protams, šis ir samērā bīstams sporta veids, tāpēc vēlams iegādāties ķiveri, plaukstu sargus, ceļgalu sargus un elkoņu sargus.

Skriešana

Sadedzinātās kalorijas: 30 minūtēs sadedzina 374 kalorijas.

Tipiskam skrējējam formas ir gludas un izteiktas, jo darbojas lielākie ķermeņa muskuļi, kas to nodrošina – kājas, dibens un vēdera muskuļi. Tieši šie muskuļi ir atbildīgi par intensīvāko un ātrāko tauku dedzināšanu katra cilvēka organismā. Lai iegūtu visas skriešanas priekšrocības, uz katra soļa šūpo līdzi savas rokas tuvu pie ķermeņa. Ieslēdz fonam ritmisku mūziku, lai skriešana būtu patīkamāka. Vari nodarboties ar skriešanu kopā ar draugiem, jo būsi pārsteigts, cik tālu var aizskriet vienas pusstundas laikā, tāpēc ar kādu kopā būs daudz interesantāk atklāt jaunas neredzētas vietas.

Lēkšana ar lecamauklu

Sadedzinātās kalorijas: 30 minūtēs sadedzina 340 kalorijas.

Šim treniņam ir jābūt vienam no saraksta augšgalā. Tas ir viens no veidiem, ko dara profesionāli bokseri, kad trenējas sacensībām. Lecamaukla ir iedarbīgs vingrinājums ikvienā sporta zāles treniņu programmā, kuru atbalsta visi spēcīgākie sportisti svara un ķermeņa elastības uzturēšanā. Vislabāk izmanto lecamauklu ar rokturiem, kas garuma ziņā sniedzas līdz padusēm. Aktīvi veic palēcienus, ik pa laikam atpūšoties, bet neieturot pārāk ilgu pauzi kā tikai padzeroties ūdeni. Necenties lekt uz pilnas kājas, pretējā gadījumā kāju locītavas sāks sāpēt un nespēsi ilgi sportot.

Hula – Hoop riņķa griešana

Sadedzinātās kalorijas: 30 minūtēs sadedzina 300 kalorijas.

Lai iegūtu skaistu ķermeni vari izmantot šo metodi, lai dedzinātu liekās kalorijas. Tu pat vari skatīties savu iemīļoto televīzijas raidījumu un vienlaicīgi dedzinot kalorijas. Sportošana nav nemaz tik vienkārša kā var likties. Jo riņķis ir pietiekami smags, liels, un jāgriež vismaz 30 minūtes, vēl labāk, ja stundu tiek trenēts vēders. Riņķim ir jābūt tik lielam, lai noliekot to sev priekšā, tas sasniedz krūšu augstumu.

Dejošana

Sadedzinātās kalorijas: 30 minūtēs sadedzina 221 kalorijas.

Šis varbūt nav lielākais kaloriju dedzināšanas sporta veids, taču joprojām lieliska laika pavadīšana un metabolisma strauja veicināšana. Dejošanai sarakstā ir tādā nozīmē, kā ieslēgt mājās mūziku un skaļi dziedāt līdzi, lēkāt uz dīvāna un dejot pa visu istabu. Galvenais ir saglabāt tempu un nepagurt pie lēnām dziesmām. Izvēlies dziesmas ar ātru ritmu, piemēram, latīņu vai marša ritmu, kā arī neatpūties starp dziesmām.

Enerģētiska pastaiga

Sadedzinātās kalorijas: 30 minūtēs sadedzina 170 kalorijas.

Pastaigas ir ikdienas pasākums, ko mēs darām ik uz soļa. Tikai nedaudz pieliekot soli un iegūstot enerģiskāku ritmu, tu esi ieguvis lielisku sporta aktivitāti. Tā vēl joprojām ir iespēja pavadīt kopā ar draugiem, jo pastaigai ātrā solī nevajadzētu traucēt vienmērīgai sarunai. Tiek darbināti visi muskuļi, tādējādi dedzinot taukus uz kājām, dibena un vēdera. Veic ātrus soļus, saglabājot ķermeni vertikālā stāvoklī un šūpinot rokas uz priekšu un atpakaļ.