Skriešana

Skriešanai ir tik daudz priekšrocību – tā samazina ikdienas stresu, nostiprina muskuļus un padara ķermeni spēcīgāku. Sākumā tas ir smags darbs, bet pēc pāris nedēļas regulārām skriešanas reizēm ķermenis jau būs apradis ar savu ritmu un tu pats sāksi alkt pēc vēlmes iziet ārā noskriet kādu krosu. Tu vari jau šodien sākt savus skriešanas paradumus, pieliekot mazliet neatlaidības un smagu darbu.

Labākais veids, kā sākt nodarboties ar skriešanu ir doties ārā. Uzvilkt skriešanai piemērotus apavus, apģērbu un fiziski noskaņoties. Sākumā tu jutīsies mazliet dīvaini, jo ķermenis nav pieradis pie šādām darbībām, taču iesākumā tas ir normāli. Iesācējiem jau pēc 5-10 minūtēm var pagurt kājas, taču ar ilgiem treniņiem, sāpes izzudīs pavisam. Ja esi iesācējs, tas noteikti sākumā nav jāizmeklē pašas labākās sporta firmas skriešanas tērps, jo var gadīties, ka šī nodarbošanās nekļūs par tavu sirds lietu. Sākumā var iemēģināt skriet ne pārāk dārgos un kvalitatīvos apavos.

Skriešanā ļoti svarīga ir elpošana. Tu vari piekopt pareizas elpošanas tehniku, pie kā būtu vairāk jākoncentrējas. Bet tikpat labi iesākumā vari vienkārši dabiski elpot. Daži eksperti apgalvo, ka labākā elpošanas tehnika ir ieelpot caur degunu skābekli, pilnībā paplašinot plaušas, un izelpot caur plaši atvērtu muti. Deguns ir ļoti labs gaisa filtrs, jo īpaši, kad skriešana notiek ārā, jo novērš arī dažādu priekšmetu norīšanu elpošanas laikā (tai skaitā lidojošus kukaiņus). Izelpojot caur muti, tu atbrīvojies no vairāk slāpekļa, un izmantojot mazāku siltuma patēriņu.

Pirms un pēc skriešanas noteikti ir jāizstaipās. Kad esi nonācis mājās, izstiep visas muskuļu grupas, katru vismaz 15- 20 sekundes. Svarīgākie muskuļi, kurus vēlams izstiept ir kāju muskuļi. Tu vari izmantot dažādus vingrinājumus, lai nepieļautu muskuļu sāpes un iespējamus krampjus.

Uzsāc savu skriešanas rutīnu, vismaz trīs reizes nedēļā. Laikā, kad veicini savu izturību un ķermenis vēl nav gatavs, tev ar divām reizēm vien būs par maz, jo visu laiku jānotur kustībā. Neskatoties uz to, kādi ir laika apstākļi, neizlaid savas skriešanas nodarbības arī lietū vai drēgnā laikā. Vienkārši esi pārliecināts, ka apģērbs ir piemērots. Visvieglāk ir skriet kopā ar mūziku, jo skaņas palīdz noturēties ritmā un uztur veselīgu tempu. Taču pārliecinies, lai mūzika ir atbilstoša skriešanai – neklausies lēnu mūziku, kas rosinātu miegu.

Ar katru nedēļu centies pielikt lielāku slodzi, taču nepārcenties. Ar katru nedēļu vari pievienot vēl desmit minūtes savai skriešanas rutīnai, izveidot dažādas pakāpes skriešanas maršrutus. Zināms, ka uz kalna skriet ir daudz grūtāk, nekā pa lēzenu ceļu, tāpēc iesaisti savā ceļā kādu uzkalnu. Arī tad, kad jūties piekusis vai nespēj dažādu iemeslu dēļ noskriet tik tālu – neapstājies, bet dodies pastaigās. Noturi savu ķermeni visu laiku aktīvu. Skriešanas laikā tu vari mainīt ātruma intensitāti: pāris metrus noskrien ļoti ātrā sprintā, pārējos atkal lēnākā solīti un tā ik pa laikam maini.

Skriešana pa vienu un to pašu maršrutu var kļūt garlaicīga un nogurdinoša, tāpēc reizē ar slodzi, maini arī skriešanas vietu. Skriešanas laikā tu iegūsi ne tikai jaunu maršrutu, bet varēsi izpētīt visas tuvākās apkārtnes ceļus, ko nekad neesi redzējis. Tu pat vari izveidot maršrutu, kas ved no darba līdz mājām, tādējādi arī ietaupot naudu degvielai. It īpaši laikā, kad uz ielas ir saspringta satiksme – visticamāk skrienot ar kājām tu tiksi daudz ātrāk mājās. Tas būs arī lielisks darba dienas noslēgums.