Vasaras aktivitātes

Aktīvs dzīvesveids ir veselīga stāvokļa regulētājs, kas palīdz novērst un ārstēt dažādas slimības, kā, piemēram, depresiju, stresu, uzlabo sirds un asinsvadu veselību, novērš risku saslimt ar cukura diabētu, kā arī regulē ķermeņa svaru un novērš aptaukošanos. Vasaras sezona ir siltākā visa gada laikā, tāpēc, likumsakarīgi, ka brīvo laiku vēlamies pavadīt tieši ārpus telpām. Daudzi cilvēki tieši vasarā ņem atvaļinājumu, lai varētu izbaudīt visas priekšrocības. Fiziskā slodze ietver pastaigas, skriešanu, peldēšanu, riteņbraukšanu vai nodarbojoties ar konkrētu sporta veidu. Šie un daudzi citi pasākumi ir īpaši populāri šajā atpūtas sezonas laikā.

Nodarbojoties ar dažādām aktivitātēm, jāatceras svarīgākie komponenti:

  • Jāvelk cepure ar nagu un saulesbrilles
  • Valkāt vieglu apģērbu
  • Meklēt ēnainas vietas, kur atpūsties
  • Nodrošināt ķermeni ar pietiekamu ūdens daudzumu
  • Skatīties līdzi tam, ko ēd: izvēlēties pārtiku ar augstu ūdens saturu, piemēram, augļi, lapu zaļumi un citi dārzeņi

Organismam ir jābūt pielāgotam sportot karstā laikā. To var izdarīt, katru dienu noskrienot 10 līdz 15 minūšu krosu pirmās 10 dienas, un pēc tam tikai ilgāku laika posmu. Ja ķermenis ir pareizi pielāgojies sportam siltā laikā, tas samazina sirds ritma kustības, vēlāku dehidratāciju, kad nejutīsi tik bieži slāpes un tik strauji nekāpsies temperatūra. Jāatceras, ka nav ieteicams skriet tajā laikā, kad valda maksimālā temperatūra, kas iestājas ap pusdienas laiku.

Gan jau būsi dzirdējis, ka patstāvīgi dienā jāizdzer vismaz 8 glāzes ūdens. Ja nodarbojies ar sporta aktivitātēm, ūdens jāuzņem pat vairāk. Ja ķermenim pietrūks ūdens, šūnas būs izkaltušas un jutīsies vairāk noguris un var sākties galvas sāpes. Fitnesa eksperti uzsver, ka svarīgi ūdeni ir dzert vismaz 20 minūtes pirms treniņa un ik pēc 15 vai 20 minūtēm nodarbības laikā. Lielisks veids, kā laicīgi atvēsināties pirms treniņa ir ieiet aukstā dušā. Profesionāli sportisti, lai norūdītos skriešanai karstos laika apstākļos, vienā rokā uzvelk lateksa cimdu, kas pildīts ar ledus gabaliņiem.

Lai arī kādus atvēsinošos paņēmienus nebūtu izmantojis pirms treniņa, vienmēr ieklausies savā ķermenī. Vienmēr pastāv risks, ka spēcīgā saulē vari pārkarst. Ja sāc izjust reiboni, sliktu dūšu, mitrus sviedrus vai parādās vēl nebijušas elpošanas problēmas, nekavējoties pārtrauc treniņu un atpūties. Dažādām negaidītām situācijām, vislabāk nodarboties ar sportu, turot pie sevis mobilo tālruni, gadījumam, ja esi dabūjis saules dūrienu un vajag izsaukt ātro palīdzību vai pazvanīt kādam, lai aizved uz māju.

Apģērbam sportojot ir jābūt elpojošam, vieglam, un gaišas krāsas. Savā sportošanas komplektā ietver arī cepuri ar nagu, lai pasargātu sejas ādu no saules stariem un apdegumiem. Arī apģērbam vajadzētu būt ne pārāk atkailinātam, lai novērstu saules apdegumus uz pārējām ķermeņa daļām. Vienmēr lieto arī pret sauļošanās krēmu, kas vienlaikus aizsargā un mitrina ādu. Noteikti apskaties, vai dienas krēmā, kuru lieto, ir pievienots aizsargs SPF. Uzsmērē krēmu ne tikai uz lielākajām ķermeņa daļām kā kājas un rokas, bet arī uz ausīm, galvas ādas un kakla.

Vienmēr turi pa rokai sālītas uzkodas, kas atjauno sāļu daudzumu organismā. Sāļu izzušana var veicināt paātrinātu nogurumu un slāpšanu. Caur sviedriem mēs zaudējam svarīgos elektrolītus, kas regulē šķidruma līdzsvaru organismā. Šie elektrolīti galvenokārt sastāv no nātrija un kālija minerāliem. Lai ķermenis atgūtu šos elektrolītus, nepieciešams uzņemt ūdens devas un pārtika, kas ir bagāta ar minerāliem. Lai ātri nodrošinātu nātrija līmeni organismā, ieteicams ēst olīvas, sālītus riekstus vai ķirbju sēklas. Bet, lai iegūtu uzreiz abus nepieciešamos minerālus, izmēģini jogurtu ar zemu tauku saturu papildinātu ar ķirbju sēklām vai sagrieztu banānu.